Mājas vai dzīvokļa apkures izvēle

Visas apkures sistēmas darbojas viena mērķa sasniegšanai – telpu apsildīšanai, bet lai to panāktu, izmanto daudz un dažādas ierīces, kā arī dažādus resursus šo ierīču darbināšanai.

Mūsdienu tirgus piedāvā dažādus apkures variantus un ierīces tās ierīkošanai. Lai izvēlētos pareizo apkuri, kura derēs tieši jūsu mājai vai dzīvoklim ir svarīgi iepazīties ar pieejamo informāciju, saprast kā sistēma darbojas, kā izplata siltumu. Telpas apsildīšanai nav obligāti izmantot radiatorus, kā mēs jau vairākus gadu desmitus esam pieraduši to darīt, pastāv daudz jaunu, efektīvu iespēju, kuras sniegs daudz labākus risinājumus.

Apkures sistēmu veidi.

Radiatoru apkure – visizplatītākais apkures veids. Radiatori tiek izgatavoti no visdažādākajiem metāliem un visdažādākajās formās. Siltuma nesējs uzsilda radiatorus un tie, savukārt, apsilda telpu. Siltais gaiss ceļas augšup, pakāpeniski atdziest un laižas lejup. Radiatoru apkuri izmanto gan dzīvojamo telpu apsildīšanai, gan rūpniecisko telpu apsildīšanai.

Tādas apkures trūkums ir tas, ka tā nav spējīga vienmērīgi uzsildīt gaisu – temperatūra pie griestiem un pie grīdas var atšķirties par 15 grādiem. Radiatoru apkure ir efektīva, ja telpā nav caurvēja un ir veikts pareizs aprēķins radiatoru vajadzīgās jaudas noteikšanā.
Siltās grīdas.

Siltās grīdas tiek iedalītas elektriskajās un ūdens grīdās, tas ir atkarīgs no tā, kādu apsildīšanas veidu jūs esat izvēlējušies. Elektriskās grīdas parasti pieslēdz standarta elektrotīklam, temperatūras un siltuma regulēšana notiek pie sienas uzstādītajā regulētājā. Siltās ūdens grīdas – tās ir apkures caurules, kuras pieslēdz centrālajai vai autonomajai apkures sistēmai. Tās tiek regulētas ar temperatūras regulētājiem, kuri tiek montēti pie katla izejas. Tādas grīdas parasti izmanto dzīvojamās telpās.

Šīs sistēmas pievieno pa segmentiem, kurus var regulēt katru atsevišķi, tas veicina ekonomiju un komfortu to izmantošanu. Siltās grīdas vienmērīgi uzsilda gaisu un rada optimālo temperatūras režīmu – siltākais gaiss ceļas uz augšu un pakāpeniski atdziest. Piemēram, grīdas tuvumā gaiss būs 26 grādi C, galvas augstumā 21 – 22 grādi C, bet pie griestiem – 19 grādi C.

Siltajām sienām izmanto tieši tādas pašas tehnoloģijas kā siltajām grīdām, bet šis apkures veids ir daudz mazāk izplatīts. Viens no tādas apkures trūkumiem ir tas, ka telpas augstums samazinās par 10 – 20 centimetriem.

Apkure grīdlīstēs.

Apkures caurules novieto apkārt sienām pa telpas perimetru un nosedz tās ar dekoratīvajām grīdlīstēm. Šajā gadījumā vispirms siltums izplatīsies pa sienu un pa grīdu, bet to virsma vienmērīgi uzsildīs gaisu telpās –temperatūra ir vienāda visos līmeņos. Tādas apkures sistēmas tiek uzstādītas dzīvojamās mājās.

Tāda iekārta neaizņem lietderīgo telpu un pateicoties lielajai, dekoratīvo grīdas līstu izvēlei, to var pieskaņot jebkuram interjeram. Vienīgais tādas apkures trūkums ir ļoti augstas sistēmu un montāžas darbu izmaksas.

Gaisa apkure.

Gaisa apkure darbojas pēc tādas shēmas – gaiss tiek uzsildīts ar speciālas iekārtas palīdzību un ar gaisa padeves ierīci tiek padots uz telpu. Atdzisušais gaiss atkal nokļūst sistēmā un atkal uzsilst. Tādu apkures veidu parasti izmanto rūpnieciskajās ēkās. Bieži vien tiek izmantoti gaisa aizkari, kuri tiek uzstādīti tirdzniecības centros, supermārketos.

Izmantojot tādu apkures veidu ērti ir tas, ka siltajā gadā laikā to var izmantot gaisa atdzesēšanai. Trūkums – cauruļu sistēma aizņem daudz vietas pie griestiem.

Infrasarkanā apkure.

Infrasarkanai apkurei tiek izmantota gaisma. Atstarotājus montē zem griestiem vai pie sienām, pieslēdz elektrotīklam. Tie uzsilda virsmu, kura, savukārt, izplata siltumu pa visu telpu. Tādu apkures veidu izmanto gan dzīvojamajās mājās, gan rūpnieciskajās telpās. Infrasarkano apkuri bieži vien izmanto vaļējās terasēs, vasaras laukumos.
Trūkumi – tiek apsildītas tikai tās virsmas uz kurām krīt stari, attiecīgi, gaiss telpā tiek uzsildīts nevienmērīgi. Šī apkures sistēma patērē daudz elektroenerģijas.