Kas ir apkure?

Apkure ir mākslīga telpu apsildīšana, aukstajā gada periodā un tās mērķis ir atjaunot radušos siltuma zudumus un vajadzīgās temperatūras, kura atbilst siltuma komforta prasībām, bet kādreiz arī tehnoloģiskā procesa prasībām, uzturēšanu.

Siltuma komfortu bieži vien nosaka pēc temperatūras telpās. Ļoti svarīgs ir arī temperatūras vienmērīgums telpās gan horizontālajā, gan vertikālajā virzienā, un tā ir atkarīga no apkures iekārtām, kuras tiek izmantotas apsildīšanai un no to atrašanās vietas, kā arī no telpu siltināšanas, tas nozīmē, cik labi vai slikti tās ir nosiltinātas un cik ļoti telpu iespaido ārējā, aukstā gaisa nokļūšana telpā.

Apkures sistēmu jaudām apkures sezonā pie zemām, ārējām temperatūrām, ir jānodrošina siltumu zudumi telpās.

Rūpniecisko uzņēmumu ražošanas telpās, kur ražošanas procesa laikā no iekārtām izdalās siltums, apkures iekārtu jaudas var būt arī zemākas. Vislielāko efektu siltuma padeves regulēšanā sniedz apkures sistēmu automatizācija. Automatizētās siltuma iekārtas ne tikai uzskaita saražoto siltumu un siltuma zudumus telpās, bet arī siltuma inerci. Regulēšana var notikt arī ar regulēšanas krānu palīdzību, kuri tiek uzstādīti uz apkures iekārtām.

Apkures sistēmas iedala centrālajās un vietējās.

Centrālajās apkures sistēmās siltums tiek saražots ārpus apsildāmajām telpām un pēc tam tiek transportēts pa cauruļvadiem uz vajadzīgajām telpām, ēkām. Centrālās apkures sistēmas tiek iedalītas:

  • Ūdens apkure. Visvairāk izplatītais apkures sistēmas veids, tiek pielietots mūsdienīgajā dzīvojamo māju celtniecībā, sabiedrisko ēku celtniecībā un rūpniecisko ēku celtniecībā. Siltums apkurināmajās telpās tiek padots ar karstā ūdens palīdzību. Ūdens apkures iekārtās ietilpst: ūdens sildītāji, apkures iekārtas, cauruļvadi, pa kurām karstais ūdens no ūdens sildītāja nokļūst apkures iekārtās un kuru tilpums uzsildot ūdeni palielinās un regulējošās iekārtas, kuras tiek uzstādītas uz cauruļvadiem. Lai pareizi funkcionētu šīs iekārtas, tajās nedrīkst atrasties gaiss.
  • Tvaika apkure. Tvaika apkure ir centrālās apkures veids, kur par siltuma nesēju kalpo tvaiks, kurš nokļūst apkures sistēmā no centralizētās siltumapgādes vai no tvaika katla, kurš atrodas apkures ēkā vai blakus tai. Tvaika apkures izmantošana mūsdienās ir krasi samazinājusies, jo šai apkurei piemīt daudz trūkumu, kuri neapmierina tās lietotājus.
  • Gaisa apkure. Galvenā gaisa apkures priekšrocība salīdzinot ar citiem centrālās apkures veidiem ir samazinātā metāla izmantošana, tāpēc ka gaisa apkures uzstādīšanai netiek izmantotas caurules, kā tas ir gadījumā ar ūdens vai tvaika apkurēm. Vēl viena gaisa apkures priekšrocība salīdzinot ar citiem apkures veidiem ir tā, ka tās darbību ir iespējams apvienot ar ventilāciju un gaisa kondicionieriem. Gaisa apkuri, galvenokārt, izmanto sabiedrisko un rūpniecisko telpu apkurei.
  • Paneļu apkure. Tas ir apkures veids, kur siltums uz apkurināmajām telpām tiek nodots ar sildāmo, plakano apkures paneļu palīdzību, kurus novieto sienās vai grīdā. Apkures paneļus parasti izgatavo no betona un tajos tiek iemontēts apsildāmais elements, kurš parasti sastāv no tērauda caurulēm un pa kuru cirkulē siltuma izplatītājs, parasti tas ir karstais ūdens, retāk – tvaiki.
  • Staru apkure. Tas ir apkures veids, kur siltums apsildāmajās telpās tiek nogādāts ar apstarošanu. Par tādas apkures esamību liecina apkures elementu novietošana pie griestiem vai arī tie ir iemontēti griestu virsmā.